Olimpiskā centra Ventspils stadiona teritorija pēdējās pāris desmitgadēs ir krietni mainījusies, parādījušies jauni objekti un pazuduši vai pārvietoti vecie, bet galvenais futbola laukums savu atrašanās vietu nav mainījis jau gadiem. Toties mainījusies ir tā kvalitāte, kas nu jau novērtēta arī starptautiskā līmenī.

Kvalitāte piesaista uzmanību

Līdz 1990. gada beigām pilsētas stadions un līdz ar to arī futbola laukums bija biedrības Daugava pārvaldībā, kas to uzturēja atbilstoši tā laika prasībām un iespējām. Laukuma zāliens piedzīvoja ne vien futbola un vieglatlētikas mačus, bet arī dejošanu, koncertus, dzīvnieku izstādes un ugunsdzēsēju paraugdemonstrējumus. 1991. gadā visa saimniecība nonāca pašvaldības pārziņā, bet vēl pēc vairākiem gadiem to pārņēma tikko dibinātais Olimpiskais centrs Ventspils, kas tad arī pavēra iespējas kvalitatīvām izmaiņām. 1997. gadā Latvijas futbola spēcīgākajā līgā debitēja Ventspils futbolisti, kas savas pirmās sezonas aizvadīja vēl uz vecā zāliena, bet 1999. gada sezonas beigās jau varēja izmēģināt jauno – Ventspilī bija tapis moderns, apsildāms dabīgā zāliena futbola laukums. Atklāts tas tika 2000. gada aprīlī, tā ka šajā pavasarī varējām svinēt atjaunot futbola laukuma 20. jubileju! Līdz brīdim, kad Rīgā tika atklāts Skonto stadions – valsts galvenā futbola arēna daudzu gadu garumā –, Olimpiskā centra Ventspils laukums pilnīgi noteikti varēja lepoties ar labāko zālienu valstī, bet pēdējos gados ieguldītais mērķtiecīgais darbs ļāvis šo laukumu padarīt par vienu no labākajiem, turklāt arī ar katru gadu uzlabojot tā kvalitāti.

Šogad Olimpiskā centra Ventspils futbola laukums izpelnījās arī starptautisku uzmanību, jo pirmo reizi Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) uzdevumā novērtēt tā kvalitāti ieradās STRI Group pārstāvis, futbola zālienu eksperts Gordons Hovats. Šāda vizīte uzskatāma par pagodinājumu, jo pasaules vadošais sporta konsultantu grupas uzņēmums STRI saņem daudz pieteikumu no dažādām pasaules sporta bāzēm ar lūgumu sniegt atzinumus, bet UEFA uzdevumā uzņēmuma pārstāvji pēc saviem ieskatiem izvērtēšanai izvēlas tikai perspektīvākās sporta bāzes. Lai saprastu, kāda līmeņa speciālists bija ieradies, pietiek paskaidrot, ka Hovats ar kolēģiem piedalījies vairāku 2018. gada Pasaules kausa laukumu būvēšanā Krievijā, bet tā ir tikai maza daļa no viņa paveiktā. Viesojoties Ventspilī, speciālists no Skotijas skaidroja: sākotnēji Olimpiskais centrs Ventspils ieinteresējis ar to, ka tas atrodas Eiropas ziemeļu daļā, un šajā reģionā futbolam pēc pasaules mērogiem ir mazbudžeta infrastruktūra. Ventspilnieku paveiktais zāliena iekopšanā un apsaimniekošanā pievērsis uzmanību.

Laukuma izturība – kā Mančestrā!

Gan futbola klubam Ventspils, kas izmanto šo laukumu, gan tā apsaimniekotājam Olimpiskajam centram regulāri nākas aizpildīts UEFA sūtītās anketas par spēļu arēnas stāvokli, kurās līdz šim bijuši vien daži jautājumi. Šogad saņemta krietni apjomīgāka anketa, kurā bija gan jāatbild uz jautājumiem, gan jāpievieno vizuālais materiāls. Stadiona pārvaldnieks Dāvis Vītols skaidro, ka tik nopietna iztaujāšana notikusi pirmo reizi: «Šoreiz tika prasīta ļoti detalizēta informācija, sākot ar to, kāda kvalifikācija ir darbiniekiem, un beidzot ar sēklām, kas tiek izmantotas. Vajadzēja nofotografēt tehniku, no attiecīgiem punktiem bija jāsafotografē laukums utt. Anketu aizpildījām, nosūtījām, bet pēc divām dienām saņēmām zvanu, ka esam izvēlēti eksperta vizītei.»

Eksperta mērķis bija ne tikai klātienē novērtēt bildēs redzēto, bet arī sniegt konsultācijas un vispār, gleznaini izsakoties, uzlikt Ventspili uz Eiropas laukumu kartes. Interesanti, ka ar pirmo piegājienu ierasties Latvijā un Ventspilī Hovatam neizdevās, jo vienkārši tika atcelts lidojums no Skotijas, bet divas nedēļas vēlāk viņš bija klāt. Ekspertīzes laikā, klātesot sporta bāzes pārvaldniekam, kā arī futbola kluba Ventspils izpilddirektoram Sergejam Usačevam, ar speciālu aprīkojumu tika noteikta futbola laukuma cietība, mitruma līmenis, kas tika mērīts 105 dažādos punktos, kā arī zāliena izturība pret slodzi, ko rada futbola apavi. Ekspertīzē bija iekļauta arī futbola laukuma laistīšanas sistēmas pārbaude. Līdzīgas pārbaudes tika veiktas arī Skonto un Arkādijas stadionos Rīgā, bet ar to arī vizīte Latvijā beidzās. Futbola zālienu eksperts mutiski augstu novērtēja redzēto, bet nedaudz vēlāk Olimpiskais centrs arī saņēma oficiālu atzinumu.

Vītols skaidro, ka tajā varēja pārliecināties par tām problēmām, kas jau bija zināmas un iespēju robežās tiek labotas: «Piemēram, mērot cietību, redzams, ka vislabākajā stāvoklī mums ir zona no vārtiem līdz vārtiem – visa centra zona. Sānos laukums ir pārāk mīksts, ko bez lieliem ieguldījumiem uzreiz izmainīt iespējams nav. Tomēr mēs jau cenšamies labot situāciju, katru gadu laukumam uzberot 28 tonnas speciāli sagatavotu smilšu, kas ļauj izlīdzināt ieplakas un arī sānus padarīt cietākus, taču tas notiek ļoti lēni. Līdzīgs stāsts ir arī ar mitrumu, kas tāpat saistīts ar mūsu laukuma īpatnībām. Toties ļoti labi rezultāti bija laukuma izturībā, jo bija tikai dažas problemātiskās zonas, piemēram, vārtsargu laukums, kas parasti tiek izmīdīts vairāk. Eksperts atzina, ka šie mērījumi ir līdzīgi kā daudziem pasaules grandiem, un pieminēja, piemēram, Mančestru, Spāniju, Franciju.»

Kopējais laukuma kvalitātes indekss ir ap vidējo, kas ir kopumā labs vērtējums, jo skaidrs, ka ventspilniekiem grūti sacensties ar pasaules klases arēnām, bet tajā pašā laikā laukums ir pietiekoši labā stāvoklī, lai tajā rīkotu visaugstākās raudzes mačus. «Jāsaprot, ar ko mēs tiekam salīdzināti – ar pasaules top arēnām, kur regulāri viss tiek uzklāts jauns un svaigs. Eksperts savā atzinumā arī norādījis, ka laukums ir pieņemamā stāvoklī, bet riski ir pārvaldāmi, taču galvenais, ka netika konstatētas būtiskas problēmas – attiecībā uz bumbas ripošanu un virsmas klājuma konsistenci. Viņam bija tiešām interesanti iepazīties ar to, ko var paveikt ar salīdzinoši maziem līdzekļiem. Mums jau liekas, ka ieguldām diezgan daudz, bet, protams, uz pasaules fona tas tā nav. Neskatoties uz to, spējam nodrošināt pietiekoši labu kvalitāti, lai nevienam nebūtu nekādu pretenziju, lai arī kāda līmeņa spēles tās būtu,» skaidro Olimpiskā centra Ventspils valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks. Pēdējos gados Olimpiskais centrs iegādājies speciālu tehniku gan dabīgā zāliena, gan mākslīgo laukumu kopšanai, ko turklāt aizņemas arī citu Kurzemes pilsētu sporta infrastruktūras apsaimniekotāji. Arī šāds ieguldījums ļāvis padarīt zālienu kvalitatīvāku.

Ar cerībām par sadarbību

Zināmā eksperta viesošanās Ventspilī var kļūt par pamatu tālākai sadarbības ar UEFA, tai skaitā finansējuma piesaistīšanai infrastruktūras uzlabojumiem. Hovats skaidrojis, ka ik pa laikam ir projekti, kuros startēt varētu arī Olimpiskais centrs Ventspils, bet tagad organizācija tika informēta, ka ventspilnieki to labprāt arī darītu. «Protams, visā futbola pasaulē grozās ievērojami finanšu līdzekļi, arī dažādos infrastruktūras attīstības projektos, tā ka mēs labprāt izmantotu iespēju tikt pie šāda atbalsta. Šī te ekspertīze un novērtējums tagad ir pamats šādām cerībām, bet tajā pašā laikā arī ļauj labāk izvērtēt savus plānotos ieguldījumus, vairāk pievēršoties tieši eksperta norādītājām lietām. Nekad agrāk līdzīgas ekspertīzes un līdz ar to arī atzinumu nav bijis, ja nu vienīgi pirms kāda starptautiska mača spriests par zāles garumu. Pieredzējuša eksperta viesošanās, protams, jau pati par sevi ir vērtība, bet mēs ceram, ka tam būs arī turpinājums,» spriež Liepājnieks.

Šajā rudenī Ventspils otro reizi kļūs par Latvijas kausa izcīņas fināla norises vietu – prestižās trofejas ieguvēji tiks noskaidroti 8. novembrī. Tik vēlā rudenī nodrošināt kvalitatīvu laukumu ir visai liels izaicinājums, bet Olimpiskajā centrā ir pārliecināti, ka tas būs pa spēkam un vilties nevajadzēs nevienam.

Gordons Hovats ar īpašu aparatūru veica mērījumus daudzos futbola laukuma punktos, novērtējot tā cietību, mitrumu un izturību.

Dubļi, peļķes un bedres vēl īsi pirms gadsimtu mijas bija pierasta lieta pat futbola Virslīgas mačos.

Olimpiskā centra Ventspils galvenais futbola laukums savu atrašanās vietu nav mainījis gadu desmitiem, toties pēdējo 20 gadu laikā tas piedzīvojis pamatīgas kvalitātes izmaiņas, kļūstot par vienu no labākajiem valstī.