Šo 20 gadu laikā Olimpiskajam centram Ventspils izdevies īstenot ne vienu vien vērienīgu projektu, bet šoreiz par diviem, šķiet, ambiciozākajiem no tiem – uzbērt pašiem savu kalnu un iekārtot kāpās pludmales volejbola stadionu.
Ja mums nav kaln’, mēs to uzber’
Šāds teksts bija dzirdams Ventspils reklāmas rullītī, kas pirms vairākiem gadiem bija skatāms televīzijā. Un tā nebija nekāda tukša plātīšanās, jo Ventspils tiešām bija tikusi pie sava kalna, turklāt tāda, kas nemitīgi kļūst tikai augstāks. Uldis Boitmanis, kurš tajā laikā bija Olimpiskā centra vadītājs, atceras, ka šāda kalna izveide bija gandrīz vai loģisks iznākums pilsētas attīstībai un dažādu lielu projektu realizēšanai. «Ventspilī daudz kas tika būvēts, paplašinājām ostu, apguvām Eiropas finansējumu, bet tas nozīmēja, ka ir arī izraktā grunts, būvgruži, kas kaut kur ir jāliek. Tā viscaur bija pilsētas mēra Aivara Lemberga ideja, un es nebaidos teikt, ka viņš parādīja izcilas ekonomista spējas. Shēma bija tāda, ka būvkompānijas to, kas palika pāri no būvniecības, sāka vest uz vietu, kur tika veidots kalns. Tām tas bija izdevīgi, jo ceļš bija tuvāks, bet līdz ar to arī tika iegūti līdzekļi, lai veidotu kalnu, jo par būvgružu izgāšanu taču ir jāmaksā. Ģeniāla shēma,» spriež Boitmanis. Olimpiskais centrs sākotnēji ieteica apdzīvot senos slēpotāju iecienītos kalniņus mežā, sauktus par Spicīti un Bāciņu, tomēr tika nolemts, ka jāmeklē plašāka vieta. Par labu esam tika atzīta, kā tagad mēdz teikt, degradētā teritorija Saules ielas galā, kur agrāk atradās karaspēka daļa. Atkal jau ar vienu šāvienu tika sašauti divi mērķi – ij plašums atrasts, ij viena nolaista vieta beidzot sakopta.
Drīz vien izrādījās, ka kalnu Ventspilī var ne tikai uzbērt, bet arī... pagriezt, ja nepieciešams. Sākotnēji tā nogāze, pa kuru varētu tikt organizēta slēpošana, bija pagriezta vairāk uz austrumiem, taču, lai sniegs mīkstajās Latvijas ziemās turētos ilgāk, tika nolemts pagriezt kalnu uz ziemeļiem, un tas arī tika paveikts. Protams, ar vienu būvsezonu tam, lai kalnā varētu sākt slēpot, nepietika, bet pēc vairāku vasaru cītīga darba 2005. gada ziemā tas brīdis beidzot pienāca. Tika izveidots kalna profils, daudzmaz labiekārtota apkārtne, uzstādītas pagaidu servisa mājas, un ziemas prieki Lemberga hūtē varēja sākties!
Šajā laikā kalns mainījis savu profilu, kļuvis plašāks un nobrauciens kļuvis garāks, nemaz jau nerunājot par dažādiem labiekārtošanas darbiem. Paralēli bēršanas darbiem notika arī darbs pie kalna apsaimniekošanas plāniem un arī variantu meklēšana darbam arī tādās ziemās, kad ziemas īsti nav. Nekādu lielo zināšanu šajā jomā nebija, tāpēc vajadzēja apgūt citu pieredzi. Piemēram, Anglijā tika izpētīts slēpošanas kalns ar mākslīgo segumu – īpašs paklājs, kam no apakšas tika uzsmidzināts ūdens, lai nodrošinātu slīdamību –, taču tas tika atzīts par ļoti tālu no slēpošanas esošu izklaidi. Tika pētīti arī apjumtie kalni, paviesojoties gan nelielā būvē kādā holandiešu zemnieka fermā, gan 30 miljonus vērtā projektā Vācijā. Galu galā tika pieņemts lēmums, ka jāpaliek vien pie tiem pašiem sniega lielgabaliem (sākumā tādi bija divi, bet nu ir jau seši) un jācer uz aukstām ziemām. Starp citu, šo gadu laikā tādu pavisam neveiksmīgu ziemu, kad nebūtu izdevies atvērt nevienu trasi, nav bijis.
«Kad kalns bija sasniedzis jau 44 metrus, radās doma, ka varbūt arī pietiek. Nu, cik ilgi tu bērsi? Taču vēlāk tika uzstādīts konkrēts mērķis – 86 metri. Lai mūsu kalnā būtu lielākais nobrauciens Latvijā. Skaidrs, ka tas ir nākamo paaudžu darbs, jo pagaidām no nepieciešamā apjoma savesta vien aptuveni trešā daļa. Mēs jau nevaram atļauties bērt Ēģiptes piramīdu, kalnam jāiet arī plašumā, un tas nozīmē, ka katrs metrs uz augšu prasa arī noteiktu daudzumu kalna nogāzēs. Taču vietas tur visam pietiks. Protams, kad to sākām, apkārt netrūka skeptiķu, par mums pat smīnēja, bet es biju visai drošs, ka mums viss izdosies. Tagad mūs par šo apskauž,» atklāj Boitmanis. Šobrīd Lemberga hūte ir tikai viena no Piedzīvojumu parka sastāvdaļām, taču, sākot bērt kalnu un pat jau to palaižot, domas par šāda parka attīstību vēl nebija.
Pamazām sāka domāt arī par izklaidēm vasarā, parādījās pirmās atrakcijas – bumbas un skrejriteņi, ar kuriem traukties lejā no kalna, vēlāk arī kameršļūkšanas trase un pirmie batuti. 2007. gadā oficiāli tika paziņots, ka darbu sāk Piedzīvojumu parks, turklāt šajā pašā gadā tajā tika atklāta BMX trase. 2012. gadā tika paplašināta parka servisa māja un kafejnīca, bet 2013. gada vasaras sezona tika uzsākta ar jaunās atrakciju zonas atklāšanu. Pagājušajā vasarā parku apmeklēja ap 390 000 atpūtnieku, bet ziemā Lemberga hūti – ap 25 000. Labākus pierādījumus par vairāk nekā desmit gadus senas idejas pareizību nevajag, vai ne?
Bedrītes vietā – pludmales volejbola stadions
Volejbola bumbas dauzīšana pludmales smiltīs bijusi populāra vienmēr, bet runā, ka pirmie tīklu stabi tā saucamajā bedrītē jeb ieplakā starp kāpām parādījušies pagājušā gadsimta otrajā pusē. Pludmales volejbols tika spēlēts arī citur, taču bedrītes lielākais pluss bija tāds, ka tā perfekti aizsargāja no valdošajiem vējiem. Sākotnēji gan tur bijis visai šauri, vietas pieticis tikai vienam laukumam, bet servētājam pat bijis jākāpj uz kāpas. Taču tur arī tika rīkoti pirmie Ventspils turnīri, ko uzņēmās šī sporta veida (un arī tenisa) entuziasti Andris Šteinhards un Gvido Lācbergs. Ar laiku tam pieslēdzās arī volejbola treneris Ilmārs Vensbergs, kurš agrāk Ventspilī jau bija rīkojis treniņnometnes novada volejbolistiem. «Vienu no pirmajiem turnīriem ar Latvijas mēroga spēlētāju piedalīšanos gan sarīkoju laukumā pie glābšanas stacijas, kur toreiz vēl bija gluds. Taču turnīra laikā pamatīgi sāka pūst un bija pat problēmas ar bumbu pārservēšanu. Bedrītē tādu problēmu nebija, bet, kamēr tur bija tikai viens laukums, Latvijas mēroga mačus sarīkot nevarēja,» atceras Vensbergs. Vēlāk, kad bīčs kļuva arvien populārāks, tā ka likumīgi, tā ka ne pludmalei tika atkarota vieta vēl vienam laukumam, un nu jau bedrīte varēja uzņemt divreiz kuplāku kompāniju.
Un tās arī ieradās, Šmēdiņu ģimeni no Kuldīgas ieskaitot. Tēvs Andris Šmēdiņš spēlēja kopā ar Ilmāru, bet puikas Jānis un Toms allaž brauca līdzi, arī uz Ventspili, kur gan trenējās, gan spēlēja. Vensbergs atklāj, ka savulaik jau bijis plāns, kā modernizēt bedrīti, jo labas atsauksmes par laukumu no starptautiski spēlējošiem volejbolistiem tika saņemtas jau tad. Toreiz īstenot šīs ieceres neizdevās, toties 2016. gada rudenī bedrītē sākās rosība, kas pārvērta šo vietu līdz nepazīšanai.
Atšķirībā no gadus 20 seniem notikumiem šoreiz paplašināšanas un iekārtošanas darbi tika saskaņoti ar visām instancēm, lai, tiekot pie ieguvuma sportam, nenodarītu pāri dabai. 2017. gada 25. maijā pavasarim neraksturīgi saulainā un karstā laikā ar Latvijas čempionāta pirmo posmu tika atklāts pludmales volejbola stadions, kura apsaimniekošana, protams, tika uzticēta Olimpiskajam centram Ventspils. Jaunajā pludmales volejbola stadionā ir pieci pludmales volejbola laukumi, pārģērbšanās kabīnes, noliktava un treneru telpa, kā arī dušas un apgaismojums.
Vensbergs ir pārliecināts, ka pludmales volejbolu vispareizāk ir spēlēt tieši šādās vietās: «Tagad jau var spēlēt jebkur, kur var savest smiltis un iekārtot tribīnes, tomēr pareizāk ir pludmales volejbolu spēlēt kaut kur tuvāk jūrai. Neapšaubāmi ieguvums šis laukums ir arī spēļu organizatoriem, jo vairs nav stundas trīs pirms mačiem jāierodas, lai visu iekārtotu, un pēc tam arī tikpat daudz jāpatērē, lai visu novāktu. Ja visu darīji iepriekšējā dienā, nekad nevarēji būt drošs, kas ar inventāru notiks pa nakti. Tagad atliek tikai nākt un spēlēt, un cilvēki to arī dara. Droši vien vēl nevar runāt par meistarību, bet interese noteikti ir augusi. Šajā siltajā vasarā arī pusnaktī cilvēki vēl spēlēja.»
Savukārt pieredzējušais pludmales volejbola spēlētājs Mārtiņš Pļaviņš uzskata, ka šis stadions nākotnē varētu kļūt par visnopietnāko maču norises vietu: «Labi, ka stadions atrodas tieši pludmalē, turklāt ne tikai tāpēc, ka pēc mačiem var nopeldēties jūrā. Par sportistu ērtībām, tajā skaitā dušām, Ventspils mačos jau tāpat rūpējas, bet atrašanās pludmalē ir svarīga arī tāpēc, ka tā var izpelnīties lielāku starptautiskās federācijas atbalstu, pretendējot uz kādu maču rīkošanu. Tagad laukumu var uzbērt gandrīz vai jebkur, tomēr federācija priekšroku dod tiem, kas atrodas tieši pludmalē. Tāpēc Jūrmala tika pie Eiropas čempionāta, kas, sarūpējot nepieciešamā lieluma tribīnes, tikpat labi varētu notikt arī Ventspilī.»
Mums ir arī akvaparks
Olimpiskā centra Ventspils pārraudzībā ir ne tikai sporta, bet arī izklaides būves, kas tikpat labi izmantojamas arī kā vietas relaksācijai pēc lielām fiziskām slodzēm. Kāpēc gan šādām vajadzībām neizmantot akvaparku, sevišķi, ja tajā ir arī pirtis un burbuļvannas? Visu to un ne tikai to var atrast arī pie pludmales uzbūvētajā akvaparkā, kas tika atklāts 2002. gadā. Sākotnēji tas tika dēvēts par akvaparku Ventspils, bet 2010. gadā, kad pilsētas centrā darbu sāka Ūdens piedzīvojumu parks, pie Zilā karoga pludmales esošais ūdens izklaides centrs ieguva jaunu nosaukumu – Pludmales akvaparks. Spriežot par tā būvniecību, tika izskatīts variants arī uzcelt apjumtu akvaparku, taču izmaksas bija tik iespaidīgas, ka pilsētas vadība nolēma apstāties pie vienkāršāka varianta. Un pareizi vien darīja, jo vien dažus gadus vēlāk – 2007. gadā –, realizējot vērienīgu rekonstrukcijas projektu, pamatīgi tika pārbūvēts pilsētas peldbaseins. Kārtībā tika savesti abi baseini, ģērbtuves, aerobikas un atlētikas zāle, kā arī viss pārējais vecajā ēkā, kurai blakus tapa arī piebūve, kas bija domāta atrakcijām un pirts zonai. Visi darbi tika paveikti 2009. gada decembrī, un ventspilnieki, kā arī pilsētas viesi ieguva vietu, kur var ne tikai peldēties, bet arī citādi baudīt ūdens priekus, neskatoties uz to, kāds gadalaiks aiz loga. Protams, šajos gados notikušas dažādas pārbūves un uzlabojumi, bet pēdējās no tām skāra atlētikas zāli, kas kļuvusi plašāka un modernāka.
Sportistam vajag arī gultu
Jo vairāk attīstījās Olimpiskā centra Ventspils bāzes, jo labprātāk uz tām trenēties un startēt devās sportisti un jo aktuālāks kļuva jautājums par nakšņošanu. «Mūsu Olimpiskā centra lielākais pluss ir kompaktums – viss piedāvājums atrodas gandrīz vai vienuviet. Tāpēc vajadzēja padomāt arī par to, kā izmitināt tos, kas pie mums sporto vai trenējas. Vajadzēja savu viesnīcu,» stāsta Boitmanis. Tiesa, sākotnēji tika izskatīti vairāki viesnīcas atrašanās varianti, taču galu galā tika pieņemts lēmums, ka tai jāatrodas pie Olimpiskā centra. Grūti bija iedomāties labāku variantu par bijušo kopmītni Lielajā prospektā, kurā tajā laikā bija ierīkoti dzīvokļi, – ēka atrodas tieši pie ieejas stadionā, turklāt nesen bija pārbūvēta tāda pati blakus esoša māja.
Pirms ķerties pie būvdarbiem, jaunus mitekļus vajadzēja ierādīt mājas iemītniekiem, kas tā tika pie modernākiem dzīvokļiem. Tiesa, runā, ka ne visi bijuši ar mieru pamest šo māju un daži to izdarījuši gandrīz vai vienlaicīgi ar demontāžas darbu sākumu. Taču nekādas aizkavēšanās ar darbiem nebija, un 2003. gada jūnijā viesnīca uzsāka darbu. Boitmanis piebilst, ka kārtējo reizi dzīve pierādījusi izvēles pareizumu, jo novērtēts ir ne tikai viesnīcas ērtums, bet arī apkārtnes sakoptība: «Šāds lēmums bija pilnīgi pareizs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, saglabājām savu kompaktumu, otrkārt, savedām arī kārtībā vienu ne pārāk izskatīgu vietu. Tagad tur ir skaista, funkcionāla ēka, ērta stāvvieta un vēl eleganta ziedu basketbola bumba.»
Šādi vēl pirms dažiem gadiem izskatījās Ventspils galvenā pludmales volejbola arēna – slavenā bedrīte.
Uzbēruši savu kalnu, ventspilnieki arī naski ķērās pie šļūkāšanas pa to, apgūst arī jaunus un ļoti efektīgus veidus.
Kalns jāapdzīvo arī vasarā, nolēma ventspilnieki un ierīkoja pirmo kameršļūkšanas trasi, ar ko arī aizsākās Piedzīvojumu parka stāsts.
2017. gada maija beigas. Ventspils mērs Aivars Lembergs ar jaudīgu servi atklāj pludmales volejbola stadionu, kas jau šovasar uzņēma arī pirmos starptautiskos mačus.
Ja saulīte silda, bet jūrā ūdens kā no ledusskapja, lieliski ūdens priekus iespējams baudīt Pludmales akvaparkā, kas šovasar aizvadīja jau savu 17. sezonu.
Nodarbības vecajā peldbaseinā, kad vērienīgā rekonstrukcija vēl īsti pat nebija plānos.
Vieta, kur agrāk bija strādnieku kopmītne un pēc tam ne pārāk praktiski dzīvokļi, gadsimta sākumā pārtapa par komfortablu viesnīcu.
Oktobrī iegādājies kādu no Olimpiskā centra Ventspils pakalpojumiem un saņem dāvanā vēl vienu tādu pašu bez maksas. Izklaidējies un sporto dubultā! Plašāka informācija par akcijas noteikumiem: www.ocventspils.lv
