Būvējot jaunas sporta būves un rekonstruējot vecās, acīmredzamāks kļuva, ka ventspilniekiem vajag vēl un vēl. Tā vien šķita, ka gribēšana sportot, atpūsties aktīvi pieauga proporcionāli jaunajām iespējām, ko piedāvāja Olimpiskais centrs Ventspils. Un piedāvājums turpina augt.
2000. gadā Olimpiskajā centrā Ventspils notika sevišķi aktīva lentīšu griešana. Vēl pirms durvis vēra Ledus halle un Vieglatlētikas manēža, svinīgi tika atklāts skeitparks – pirmais ne tikai mūsu pilsētā, bet arī visā valstī. Ventspilnieki nekautrējas aizņemties idejas no citiem, un tā tas bija arī ar skeitparku – šo domu no kāda ārzemju komandējuma atveda pilsētas mērs Aivars Lembergs. Lielāki un mazāki jaunieši ar skrituļslidām un dēļiem pilsētas ielās bija manāmi; tad kāpēc gan viņiem neizveidot labu treniņu vietu, turklāt vēl ierakstot Ventspils vārdu Latvijas ekstrēmo sporta veidu vēstures grāmatā? Laukumi ar pašbūvētiem elementiem bija arī citās pilsētās, bet pie mums tapa pirmais, kurā uzstādīja rūpnieciski ražotos skeitparku elementus.
Pateicoties šim nu jau 18 gadus senam notikumam, Ventspils un Latvija tika pie viena no Eiropas atpazīstamākajiem skeiteriem – tieši šajā parkā par tādu pamazām kļuva Madars Apse. «Es dzīvoju Aleksandra ielā, tieši pretim Olimpiskā centra galvenajai ieejai, tā ka pamēģināju dažādus sportus. Vairāki gadi basketbolā, pēc tam sporta vingrošanā, bet pamazām sāku iet arī uz skeitparku, jo tas man sanāca pa ceļam. Sākumā laidu ar skrituļslidām, pēc tam ar skeitu un BMX, bet nolēmu tomēr palikt pie dēļa. Protams, sākumā tas bija pilnīgs amatieru variants. Bija reizes, kad gāju mājās raudādams, jo kājas tik ļoti sāpēja. Tad vecāki man ieteica pamēģināt aizsargus, un tad jau skeitoju kā terminators,» atceras Apse. Lielākā daļa parka apmeklētāju bija vecāki par tolaik 11 gadus veco Madaru, tāpēc gan pasmējās par puisi, kurš ar skrituļdēli sākumā brauca sandalēs, gan daudz ko iemācīja.
«Protams, var jau teikt, ka uz skeitparku nāca visāds kontingents, bet nedrīkst tāpēc tam vilkt pāri kaut kādu krustu. Man tas kļuva par otrajām mājām, un es tajās ieguvu ļoti daudz. Man ir vecāks brālis, bet skeitparka draugi bija mans otrs vecākais brālis. Tieši tur es apguvu visu, kas palīdzēja turpmākajā skeitborda karjerā – tajā skaitā arī to, kā komunicēt ar cilvēkiem. Domāju, man ļoti paveicās ar maniem skeitparka draugiem,» spriež Madars, piebilstot, ka bez šāda parka viņš pilnīgi noteikti dzīvē būtu darījis kaut ko citu, taču šobrīd viņš var būt laimīgs, ka dara tieši to, ko dara. Parku regulāri papildināja ar jauniem elementiem, bet 2006. gadā arī atklāja lielo rampu. Šobrīd tas kļuvis par Baltijā lielākā ekstrēmo sporta veidu festivāla GG Fest vienu no centrālajām arēnām, to par teicamu atzinuši ne tikai vietējie, bet arī ekstrēmo izklaižu cienītāji no dažādām pasaules valstīm.
Ventspilnieku vēlme sportot arvien pieauga, un kļuva skaidrs, ka pilsētā nepieciešama vēl viena universālā zāle, jo telpu sportošanai nepietika nedz profesionāļiem, nedz amatieriem. Pavisam nepiemērotā zālē turpināja sportot 1. ģimnāzijas audzēkņi, tāpēc pilsētas vadība izlēma ar vienu bliezienu nošaut uzreiz divus zaķus – mācību laikā tā būs skolas sporta zāle, bet pārējā laikā to varēs izmantot jebkurš. Piemēram, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kuriem jau arī vietu nodarbībām īsti nebija. Tā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tapa sporta nams Centrs, kuru tautā kādu laiku sauca arī par NATO sporta zāli un kas tika atklāts 2008. gada maijā. Tas uzreiz tika labi apdzīvots, taču visvairāk jauno zāli gaidīja ģimnāzijas skolēni un skolotāji.
Edīte Kaufmane paguvusi mazajā 1. ģimnāzijas zālē darboties gan kā skolas audzēkne, gan arī kā skolotāja, tāpēc ļoti labi var salīdzināt, kā bija tad un kā ir tagad. «Bija jau tajā mazajā zālē arī sava veida šarms, bet, protams, tā kārtīgi izskrieties nevarēja. Spilgti atmiņā palikuši nakts basketbola turnīri, ko rīkoja ģimnāzijas zālē un kuros piedalījās arī skolotāji. Pirmā stunda kā skolotājai bija 5. klasei, kurā zāle bija pilna tā līdz pusei, bet tad nāca devītie, kur bija tādi puiši, kas piepildīja zāli no viena gala līdz otram. Bija šauri, bet centāmies darīt, ko nu varējām. Spēlējām visu, tikai mazajos izmēros, piemēram, arī frisbiju. Tiesa, kad aizgājām ciemos pie kādas citas skolas uzspēlēt tās zālē, piespēle piepeši vairs pāri zālei negāja. Tagad, protams, apstākļi ir ideāli,» stāsta Kaufmane. Lielā zāle tika gaidīta ļoti, regulāri taujājot, vai tiešām jau nākamajā mācību gadā jau tā būs, bet, kad tas tiešām notika, visvairāk tika izbaudīts tieši plašums. «Plašuma te netrūkst, un zāle ir noslogota no rīta līdz vakaram, kā tas laikam jau ir ar visām zālēm Ventspilī. Arī starpbrīžos dažkārt bērnus nevar dabūt ārā, bet lai jau darbojas, nevis sēž telefonos,» piebilst Edīte. Kopā ar zāli ventspilnieki ieguva arī modernu šautuvi, zāli svarcelšanas treniņiem, kas nu jau arī ir zināma visā Eiropā, jo šeit regulāri notiek plašas nometnes, Baltijā lielāko kāpšanas sienu.
2006. gadā kārta pienāca arī Pārventai – arī tur tapa moderna sporta zāle. Līdzīgi kā ar 1. ģimnāziju, pie plašas zāles tika arī 3. vidusskolas audzēkņi. Tā bija sevišķi piemērota minifutbola spēlēšanai un futbola treniņiem ziemā, bet pamazām sporta halle Pārventa kļuva arī par Ventspils volejbola centru. Turklāt tajā tika ierīkota Ventspilī pirmā kāpšanas siena iekštelpās. Šovasar tās vēstures grāmatā parādījās vēl viens ieraksts – tieši tajā tika noskaidroti pirmā Latvijā rīkotā FIBA 3x3 basketbola turnīra uzvarētāji, turklāt par tiem kļuva mājinieki ar ventspilnieku Kārli Lasmani sastāvā.
Tomēr šis sporta centrs nav tikai halle. Pagājušā gada pavasarī pie moderna seguma tika kapitāli izremontētais futbola laukums, bet rudenī durvis vēra arī atlētikas un aerobikas zāles, aizpildot vēl pāris robu Pārventas sporta infrastruktūrā. Un iznākums gluži tāds pats kā citu sporta būvju gadījumos – apmeklētāju netrūkst nevienā no tām. Agrāk pārventniekiem bija jāmēro ceļš uz Ventas otru krastu, bet, piemēram, apmeklētu atlētikas zāli vai aerobikas treniņus, tad tagad jau kreisā krasta iemītnieki mēdz ierasties Pārventā. Un pēc tam arī atgriezties, jo viss tiešām patīk.
Jau labi redzamas stadiona jaunās aprises – tribīnes, futbola laukumi un halles –, bet kopā tiek likts Latvijā pirmais skeitparks ar rūpnieciski ražotiem elementiem.
Pārventas sporta kompleksa jaunākais ieguvums – mūsdienīga atlētikas zāle, kurā trenējas gan profesionāli sportisti, gan jebkurš cits gribētājs.
1. vidusskolas nelielā sporta zāle pagājušā gadsimta vidū bija galvenā basketbola batāliju vieta pilsētā, bet vēl līdz 2007. gadam tajā sporta nodarbības aizvadīja ģimnāzijas audzēkņi.
Oktobrī iegādājies kādu no Olimpiskā centra Ventspils pakalpojumiem un saņem dāvanā vēl vienu tādu pašu bez maksas. Izklaidējies un sporto dubultā! Plašāka informācija par akcijas noteikumiem: www.ocventspils.lv
