Olimpiskā centra Ventspils 30 gadu jubilejas zīmē turpinām atskatīties uz dažādu sporta veidu vēsturi un attīstību mūsu pilsētā. Šajā reizē – par Ventspils tradīcijām virves vilkšanā.
1993. gada rudenī Ventspils stadiona teritorijā riteņbraukšanas boksos tikās spēcīgi vīri, lai lemtu par pirmā virves vilkšanas kluba izveidi. Par to, ka šāds solis jāsper, lielu šaubu nebija, bet ilgāka spriešana bija par nosaukumu. Galu galā par labāko tika atzīts nosaukums Velkonis, kam ir saistība gan ar sporta veidu, gan pilsētu – nosaukumu esot piedāvājis bijušais zvejnieku kolhoza kalējs Aldis Šnepsts. Riteņbraucēju boksi, tāpat kā leģendārā riteņbraucēju dzeltenā māja līdz ar stadiona rekonstrukciju ir pazuduši, bet klubs bez pārtraukuma turpina darboties jau vairāk nekā 30 gadus!
Paša sporta veida iesākums Latvijā meklējams krietni senāk nekā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, jo tā ilgstoši bija tradicionāla sacensību sastāvdaļa, piemēram, zvejnieku spartakiādēs. Tieši tādās uztrenējās arī ventspilnieki. 1991. gadā sākās gan Ventspils, gan citu Latvijas komandu ceļš uz starptautisko atzinību. Virves vilkšanas attīstību ievadīja zviedru vilcēju vizīte, kuras laikā bija iespējams uzzināt starptautiskos noteikumus un apskatīties virves vilkšanas demonstrējumus videoierakstā. Izrādījās, ka pasaulē virves vilkšana notiek zālājā! Mūsējie turpretim virvi bija pieraduši vilkt uz asfalta un ar zvejnieku zābakiem kājās! Uz 1992. gada Latvijas čempionātu Ventspilī ieradās arī divas zviedru komandas, kas Latvijas virves vilcējus diezgan viegli uzvarēja, bet, tā kā ārvalstnieki startēja ārpus konkurences, par 1992. gada Latvijas čempioniem kļuva Ventspils komanda Bāka, kas gadu vēlāk arī devās uz savām pirmajām sacensībām ārzemēs – Visbijā.
1994. gadā Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Virves vilkšanas federācijā (TWIF), bet tā paša gada rudenī arī pirmo reizi startēja pasaules čempionātā, kas risinājās Zviedrijā. Pie līderiem ventspilnieki, kas startēja gan klubu, gan valsts izlašu konkurencē, tomēr vēl pieskaitāmi nebija. Tikai 1996. gadā tika izcīnīts pirmais lielais panākums – tika pieveikti skolotāji – zviedri! Kopš 1997. gada Velkonis trenējās Olimpiskā centra Ventspils paspārnē un 1998. gadā sadūšojās uz tobrīd tālāko braucienu – pasaules čempionātu ASV pilsētā Ročesterā! Svara kategorijā līdz 720 kg klubu konkurencē Velkonis startēja tik jaudīgi, ka tika līdz finālam un uzvarēja arī tajā, tiekot pie pirmā pasaules čempionu titula! Pasaules čempionā zelta medaļas izcīnīja Juris Judko, Ainars Zablovskis, Ainars Andersons, Aivars Šnepsts, Gatis Kasparsons, Kārlis Kohs, Māris Bože, Jānis Kaminskis, Aivars Dukāts un Arnis Māmuļnieks. Arī izlašu mačos tika sasniegts rekords, izcīnot piekto vietu. Šajā čempionātā Latvija tika pie saviem pirmajiem diviem starptautiskās kategorijas tiesnešiem, no kuriem viens bija ventspilnieks Aivars Brakmanis, kurš joprojām apkalpo augstākās raudzes mačus. Vairākus gadus visaugstākajā līmenī tiesāja arī Guntars Šenfelds.
Ventspils virves vilcēji bija izcīnījuši stabilu vietu pasaules elitē, ar mūsējiem rēķinājās visi un visos mačos. 2002. gadā velkoņi paveica kaut ko patiešām unikālu un Latvijas virves vilkšanā joprojām neatkārtotu – pasaules čempionātā Dienvidāfrikā 24 stundu laikā tika izcīnīti divi čempionu tituli! Velkonis uzvarēja gan 680 kg, gan 720 kg smago komandu mačos, kā arī tika līdz medaļu izcīņām izlašu konkurencē, galu galā ieņemot ceturto vietu. Komandas sastāvā bija vairāki Ročesteras čempioni, bet pirmo reizi pasaules čempionāta zelta medaļu kaklā kāra Vadims Drapeza, Uģis Čavars, Jānis Ālītis, Aino Gošs un Edgars Puriņš. Līdz ar to Velkoņa kontā bija jau trīs pasaules čempionu tituli, bet Eiropas čempionātā augstāk par ceturto vietu tikt nekā neizdevās. Šī tradīcija beidzot tika lauzta gadu pēc iespaidīga triumfa DĀR. Kontinenta meistarsacīkstes uzņēma Nīderlande, kas mūsējiem izrādījās veiksmīga svara kategorijā līdz 720 kg. Kluba un Latvijas virves vilšanas vēsturē pirmo Eiropas zeltu sarūpēja Uģis Čavars, Jānis Kaminskis, Kārlis Kohs, Ainars Andersons, Ainars Zablovskis, Mareks Stebulis, Jānis Ālītis, Māris Bože, Vadims Drapeza un Aivars Dukāts. Nākamajā Eiropas čempionātā, kas 2005. gadā notika Itālijā, smagāko komandu fināls sanāca pavisam īpašs – par titulu cīnījās Velkonis un Ozoli no Latvijas. Smagā cīņā pārāki izrādījās mūsējie, tiekot pie sava otrā Eiropas čempiona titula. Panākumu sēriju turpināja nākamajā gadā izcīnītais zelts pasaules čempionātā Nīderlandē. Šajos, gan Eiropas, gan pasaules, čempionātos pirmais tituls tika Jurģim Rasam.
2018. gadā pēc 18 gadu pārtraukuma ventspilnieki devās uz pasaules čempionātu telpās Ķīnā un kopā ar Ozolnieku vilcējiem pārsteidzoši tika pie bronzas medaļas. Savu pirmo medaļu izcīnīja Raimonds Kazakevičs. 2023. gadā pasaules čempionātā telpās Ziemeļīrijā Velkoņa vilcēji Raimonds Oliņš, Māris Bože, Toms Eņģelis un Kaspars Ješkins Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļas. Pašlaik kluba komanda nopietni gatavojas 2026. gada pasaules čempionātam telpās, kas notiks Taivānā.
32 gadu laikā Velkonis četras reizes uzvarējis pasaules čempionātos un divas reizes triumfējis Eiropā, bet kopumā sakrātas divpadsmit augstākās raudzes maču medaļas. Divas reizes Velkonis izcīnīja tiesības pārstāvēt Latviju Pasaules spēlēs, kas ir kā olimpiskās spēles neolimpiskajiem sporta veidiem. Šā gada janvārī klubs izcīnīja savu 83. Latvijas čempionu titulu, skaitot gan brīvdabas, gan telpu mačus. 2005. gadā par Ventspils popularizēšanu pasaulē klubam tika piešķirta pilsētas Lielā balva.
Ventspils virves vilcēji trenera Ainara Zablovska vadībā trenējas un sacenšas Olimpiskā centra Ventspils centrālajā kompleksā, teritorijā aiz Ledus halles. Tāpat treniņiem tiek izmantotas arī citas Olimpiskā centra Ventspils sporta bāzes. Olimpiskajā centrā Ventspils notikuši ne vien valsts mēroga, bet arī starptautiski mači. Piemēram, Velkoņa jubilejas turnīros uz Ventspils zāliena virvi vilkušas komandas no Beļģijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Nīderlandes, Šveices, Zviedrijas un Vācijas, pārliecinoties ne vien par lieliskajiem treniņu, bet arī sacensību apstākļiem Olimpiskajā centrā Ventspils.
