Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē 30. pastāvēšanas gadadienu. Turpinot atskatu uz Olimpiskā centra Ventspils infrastruktūras lomu pilsētas dzīvē, atskatīsimies uz sporta veidiem un cilvēkiem, kas savu mājvietu reiz raduši Olimpiskā centra sporta bāzēs. Šajā rakstā - par sporta karalieni vieglatlētiku.
Vieglatlētika
Pēc Pirmā pasaules kara, kad tika dalīta Sarkanmuižas zeme, Ventspils sporta entuziasti uzrakstīja iesniegumu ar 50 parakstiem zemes ierīcības komitejai par zemes piešķiršanu stadiona būvei. Zeme tika iedalīta tagadējā stadiona vietā. No darba brīvajā laikā iedzīvotāji pašu rokām labiekārtoja stadionu un izgatavoja sporta inventāru. Vēlāk tika vākti ziedojumi un aizdevumi. Lai arī daudzi sportisti turpināja veiksmīgi startēt pirmās brīvvalsts laikā, gan arī vēlāk padomju gados, tomēr visskaļāk Ventspils vārds sportā izskanēja, kad Dainis Kūla 1980. gadā Maskavā izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā. Jāpiemin arī, ka vēl viens šķēpmetējs Ēriks Rags 2004. gadā Atēnās centās iekarot olimpiešu pjedestālu un olimpiādē izcīnīja 7. vietu.
Pēdējās Padomju Savienības desmitgadēs Ventspils vieglatlētu paaudzes mēdza pasapņot, ka kādreiz nākotnē varētu trenēties ziemas sagatavošanas periodā vieglā tērpā vai pat T kreklā, atceras ilggadējais olimpiešu treneris Māris Grīva. Tad vienmēr sekoja smiekli par labo jociņu! Parastā mācību treniņu bāze vieglatlētiem bija koka manēža, kurā bija iespējams veikt vieglatlētiem nepieciešamās skriešanas, lēkšanas un mešanas nodarbības. Iekštelpās un brīvā dabā temperatūra bija vienlīdzīga. Rekords manēžā tika fiksēts kādā februārī – 21 grāds. Daļu treniņu veica skolu sporta zālēs, mežā, jūras krastā.
Ja pirms trīsdesmit gadiem kāds uzdotu jautājumu, kurā pilsētā Latvijā varētu notikt lielākais sporta notikums – olimpiāde, par Ventspili neviens neiedomātos un varbūt pat pasmietos.
Taču, neskatoties uz visu, 2004. gada 2. jūlijā Ventspilī stadionā pārpildītas tribīnes sveica 3267 sportistus, Latvijas I Olimpiādes atklāšanas parādē! Pirmā olimpiāde notika tieši Ventspilī!
Idejas par olimpiādi pirmo reizi izskanēja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā, kurā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs izsacīja vēsturisku frāzi: Latvijā sportam vajadzīgi savi Dziesmu svētki! Tikai Ventspils ar savām modernajām sporta būvēm tolaik varēja nodrošināt tik sarežģītu un ietilpīgu sacensību norisi. Pēc I Olimpiādes sekoja arī nākamās – II un III Vasaras olimpiāde, kā arī Latvijas Jaunatnes olimpiādes 2000., 2002., 2003., 2005., 2007. gadā un citas nozīmīgas sacensības.
Ventspils sporta bāzēs izveidojusies spēcīga vieglatlētikas skola un treneru bāze. Savus panākumus Ventspils stadionā kaldinājuši ventspilnieki: viens no atpazīstamākajiem Ventspils šķēpmetējiem Ēriks Rags, tāllēcējas un trīssoļlecējas Māra Grīva, Rūta Kate Lasmane, Brenda Džiliana Apsīte, augstlēcējs Normunds Pūpols u.c. Ventspils olimpiskās vienības sastāvā startējuši arī šķēpmetēji Madara Palameika, Rolands Štrobinders, Sinta Ozoliņa.
Lai nodrošinātu gan Ventspils vieglatlētu, gan citu sporta veidu augstas klases sportistu gatavošanos un dalību starptautiskās sacensībās, tajā skaitā Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, Ventspils pilsētā ir ieviesta augstas klases sportistu atbalsta programma, kuru vada nodibinājums “Ventspils Olimpiskā vienība”.
Nākamajos laikraksta izdevumos atskatīsimies vēl uz citu sporta veidu attīstību Ventspilī.
