Kopš 2000. gada novembra Ventspils var lepoties ar savu Ledus halli, kas šajos gados kļuvusi par īstu mājvietu dažādu ledus sporta veidu cienītājiem – tajā sadzīvo kērlinga piekritēji, hokejisti, šorttrekisti, daiļslidotāji un arī vienkārši slidošanas cienītāji.
Līdz Ledus halles uzbūvēšanai vienīgā iespēja baudīt ledus priekus ventspilniekiem bija ziemā aizsalušās ūdenstilpes un pļavas, tāpēc nebija nekāds brīnums, ka šie sporta veidi ar lielu popularitāti neizcēlās. Tomēr, tiekot pie sava ledus, ventspilnieki azartiski ķērās pie to apgūšanas. Tika meklētas slidas un nūjas, atklāts kērlings un šorttreks, pamazām apgūta daiļslidošana. Halles pārvaldnieks Ainars Zablovskis spriež, ka tā varētu būt vienīgā Latvijā, kurā sadzīvo visi četri šie sporta veidi: «Nav daudz vietu Latvijā, kurās nodarbojas ne tikai ar hokeju un daiļslidošanu, bet arī šorttreku un kērlingu. Dažkārt tas gan ir liels izaicinājums, jo sporta veidiem ir savas prasības ledus un arī gaisa temperatūrai, taču šo gadu laikā jau esam iemācījušies panākt, lai labi ir visiem.» Pirmā kulta lieta jaunajā Ledus hallē gan bija masu slidošana, kas ir pietiekami populāra arī šobrīd. Tiesa, apmeklējums ar laiku ir krities, tomēr tas ir pietiekami stabils, lai teiktu, ka ventspilniekiem tā joprojām patīk. Zablovskis gan pamanījis, ka, iestājoties aukstajam laikam, tuvojoties gada beigām un svētkiem, slidotāju ir vairāk, bet sevišķi daudz viņu ir tad, ja ziema ir bez sniega.
Ledus hallē sastaptie Solvita un Lauris kopā ar meitām stāsta, ka viņu ģimene ir regulāra slidotavas apmeklētāja, sākoties mācību gadam. Izrādās, meita Alise apmeklē šorttreku, Sofija airē, tāpēc saprotams, ka jākustas arī vecākiem. «Cenšamies nākt katru svētdienu, un nav jau nekādas vainas tā izkustēties. Pats slidoju jau kopš bērna kājas, un patīk, ka arī bērni to prot. Dažreiz cilvēku ir mazāk, dažreiz – vairāk, bet tas jau ir tikai interesantāk, jo ir, no kā izvairīties,» smaida Lauris. Viņš atzīst, ka ģimene laiku pa laikam izdomā kādas kopīgas aktivitātes, bet mācību gada laikā iecienītākā ir tieši slidošana.
Interesanti, ka hokejs un kērlings Ledus hallē ienāca gandrīz vienlaicīgi – abi klubi tika dibināti 2002. gadā. Abi veiksmīgi darbojas joprojām, gan organizējot treniņus, gan paši startējot un rīkojot mačus. Tajā skaitā arī Ventspilī. 2013. gadā Ledus hallē tika veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi, paplašināts un uzlabots laukums, kura kopējā platība ir 1970 m2. Ir arī tribīnes ar 942 skatītāju vietām, tāpēc hallē laiku pa laikam notiek arī kādi nopietnāki mači.
Šeit vairākus pasaules čempionātus aizvadījusi Latvijas sieviešu hokeja izlase, spēlējuši juniori un savus titulus pelnījuši Ventas 2002 hokejisti. 2008. gadā tieši Ventspilī risinājās Eiropas čempionāts šorttrekā, un tieši šis sporta veids pēdējos gados atved lielākus notikumus. Ventspili, protams, uzturas arī Latvijas dažāda mēroga hokejisti, kas ik pa laikam gan uzspēlē, gan patrenējas. Arī pirms svarīgiem turnīriem, kuros nepieciešams spēlēt uz lielajiem laukumiem, jo tādi Latvijā ir vien Arēnā Rīga un Ventspilī. «Pirms pasaules čempionāta šī iemesla dēļ pie mums labprāt trenējas un spēlē jaunie hokejisti, bet viņi, tāpat kā citu treniņnometņu dalībnieki, novērtē arī to, ka šeit blakus ir gan citas treniņu vietas, gan viesnīca,» skaidro Zablovskis. Arvien aktīvāki ir Ventspils jaunie daiļslidotāji, kas trenējas, rīko mačus, turklāt tieši šim sporta veidam vasarā Ledus hallē ir visvairāk treniņnometņu.
Starp citu, šī sporta būve Ventspilī ir unikāla ar to, ka faktiski zem viena jumta atrodas divi sporta objekti, jo reizē ar Ledus halli ventspilnieki tika arī pie vieglatlētikas manēžas. Tā tika būvēta kā treniņu vieta un šim nolūkam kalpo par visiem 100%. Zablovskis stāsta, ka tā jau sen ir treniņu vieta ne tikai vieglatlētiem, bet arī daudzu citu sporta veidu pārstāvjiem: «Ziemas periodā tā ir pamatīgi apdzīvota un tur netrenējas tikai vieglatlēti. Līdz pat septiņiem vakarā treniņi tur ir dažādiem sporta veidiem un klubiem, bet pēc tam nāk arī citi apmeklētāji. Darbdienā rosība tajā ir līdz pat deviņiem vakarā.»
Solvitas un Laura ģimenei slidošana Ledus hallē kļuvusi par tradicionālu nedēļas nogales izklaidi.
Ripas dzenāšana iedomājama arī brīvā dabā, bet daiļslidošana pie mums ieradās vienīgi reizē ar Ledus halli un pēdējos gados kļūst arvien populārāka.
Hokejā kopš trīs gadiem
Ledus hallē lielākie saimniekotāji ir aptuveni 150 Ventas 2002 jaunie hokejisti, starp kuriem ir arī deviņus gadus vecais Gabriels Jankausks, kurš uz ledus kāpj jau kopš trīs gadu vecuma.
Pats Gabriels, kuram tieši rīt ir devītā dzimšanas diena, stāsta, ka hokejs viņam patīk, jo tas ir ātrs sporta veids, bet arī viņš ir ātrs un tāpēc var gan iemest vārtus, gan iedot piespēli. Neesot arī nekādas vainas pagrūstīties ar citiem. Vairāk gan patīkot tieši piedalīties spēlēs, bet arī trenēties esot interesanti. Viņa tētis Ivars atklāj, ka hokejs tika izvēlēts puikas veselības dēļ: «Viņš daudz slimoja, un ģimenes ārsts ieteica pamēģināt kādu izkustēšanos Ledus hallē. Tas tiešām palīdzēja, turklāt Gabrielam arī iepatikās un, man šķiet, ar laiku arī sāka izdoties. Un hokejs tomēr ir tāda lieta, kas ievelk. Pagājušajā gadā ar U9 vecuma grupas komandu viņš izcīnīja otro vietu Latvijas čempionātā, zaudējot vienā mačā, bet šosezon jau spēlē U11.»
Ivars ir pārliecināts, ka hokejam Ventspilī ir jābūt un pašreizējie panākumi to labi apliecina: «Ir uzvarēts dažādos turnīros, nāk daudz jauno spēlētāju, bet gribētos, lai to būtu vēl vairāk. Viņus vajag kaut kā vairāk ieinteresēt. Protams, hokejs nav lēts sporta veids, bet nav arī ārkārtīgi dārgs, jo vienmēr var atrast veidus, kā visu atrisināt. Ja ir tā gribēšana, jānāk un jāmēģina.» Viņš arī uzsver, ka, kā viņš ievērojis, hokejā valda ļoti laba un draudzīga atmosfēra: «Manuprāt, hokejistu ģērbtuvē valda ļoti liela saliedētība, biedriskums. Viņi ir gatavi aizstāvēt cits citu arī laukumā, kas arī ir forši, turklāt puisis arī reizē iemācās pastāvēt par sevi un aizstāvēt citus.»
Protams, Gabrielam hokejā ir arī savi favorīti, un tie meklējami Latvijas izlasē. Tie ir uzbrucējs Teodors Bļugers, kā arī ventspilnieks Uvis Balinskis, kurš gan ir aizsargs, toties viņam ir tieši tāds pats numurs – 26.
Jaunā hokejista Gabriela lielākie līdzjutēji un atbalstītāji ir mamma Aija, tētis Ivars un mazā māsa Emīlija.