jaunumi

sports

Panākumu ceļš 20 gadu garumā - 2.daļa

Pēc Basketbola halles uzcelšanas stadionā brīvas vietas būvniecībai netrūka, bet pats galvenais – bija arī plāni. Ventspils pašvaldība domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga vadībā tālredzīgi plānoja vienota sporta kompleksa izbūvi, kurā dažādas sporta bāzes atrastos tuvumā cita citai.

Tā šobrīd ir būtiska priekšrocība starptautisku treniņnometņu piesaistē un liela mēroga sacensību organizēšanā. Liels atbalsts šāda kompleksa izbūvei bija no toreizējā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Viļņa Baltiņa.

Protams, bija plāni ne tikai par jaunu būvju celtniecību, bet arī par tā, kas jau bija Olimpiskā centra Ventspils rīcībā, sakārtošanu. Pilnībā renovēts tika galvenais futbola laukums, kam arī ierīkoja apsildīšanu, kas Latvijā bija kaut kas pavisam nebijis. Tika ierīkots arī rezerves laukums un pilnībā pārbūvētas tribīnes. 1999. gada pavasarī notika jaunā laukuma un tribīņu atklāšana, bet tām pretī celtnieki jau rosījās citā iespaidīgā jaunbūvē – tapa Ledus halle un vieglatlētikas manēža. Šīm vajadzībām gan tika upurēts koka treks, ko droši varēja dēvēt par Ventspils stadiona simbolu, tāpēc tā nojaukšana izsauca diezgan skaļas diskusijas. Tikuši pat izskatīti varianti, kā saglābt treku, bet atrast saprātīgu risinājumu tā arī nav izdevies. Dažādie varianti un skiču projekti paredzēja ne vien apjumt treku, bet arī ierīkot skrejceļu un sporta spēļu laukumu, taču bija skaidrs, ka to visu zem viena jumta sabāzt būs grūti. Arī pasaulē veiksmīgus risinājumus atrast neizdevās, tāpēc izvēli nācās izdarīt par labu tādām sporta būvēm, kurās varētu nodarboties pēc iespējas vairāk ventspilnieku, vienalga, vai tie ir sporta iesācēji, amatieri vai rūdīti profesionāļi.

Sākotnēji tika arī izskatīts variants būvēt divas atsevišķas ēkas, tomēr, pētot dažādus piemērus, atklāja, ka kaut kur Zviedrijā, aiz Polārā loka, zem viena jumta funkcionē Ledus halle un vieglatlētikas manēža. Pieredzējušais treneris Juris Petrovičs atceras, ka laiks, kad vēl tika plānota manēžas būvniecība, vieglatlētiem nebija viegls – vecais dzelzs angārs jau bija vēsture, bet jaunas treniņu vietas nebija: «Tikt pie zāles nebija nemaz tik vienkārši. Man nedēļā tika atvēlētas tikai divas dienas, tā ka jauno manēžu ļoti gaidījām. Lai arī dzelzs angārs bija šausmīgs, jumts virs galvas tomēr bija un dažkārt bērni arī no tā bija jādzen prom ar dzīšanu. Ārā sals, angārā arī mīnusi, bet viņi prom neiet. Tagad apstākļi, protams, ir ideāli, atliek tikai trenēties un sasniegt labus rezultātus.» Interesanti, ka daļēji to, ka abas zāles tiek celtas vienlaicīgi, panāca arī ar Jurija Bespalova un futbola kluba palīdzību. Futbolisti cerēja, ka vieglatlētikas manēža varētu būt laba treniņu vieta arī viņiem, tiesa, ilgstoši to tomēr neizmantoja. Šobrīd manēžā trenējas ne tikai vieglatlēti, bet arī daudzu citu sporta veidu pārstāvji, bet Petrovičs atzīst, ka vietu atrast var visiem: «Kad laukā vairs trenēties nevar, manēža ir ļoti apdzīvota, bet visi veiksmīgi sadzīvojam. Uz vienmēr auksto bleķa angāru pie mums īpaši neviens nenāca, bet tagad reti gadās, ka vieglatlēti trenējas vieni paši. Tas tikai parāda, cik nepieciešama tiešām bija tāda būve.»

Pirms dzelzs angāra vieglatlēti trenējās tā saucamajā zirgu stallī, kurā 1972. gadā savas gaitas vieglatlētikā sāka arī nākamais olimpiskais čempions Dainis Kūla. «Ar jauno manēžu tai nebija nekādas līdzības. Tā bija apaļa būve, kurai apkārt bija zāģu skaidu skrejceļš, vienā galā bija tāllēkšanas bedre, otrā – kārtslēkšanas bedre, bija arī augstlēkšanas sektors un sektors lodes grūšanai. Pavasarī tā regulāri pārplūda un nācās trenēties ūdenī. Piemēram, iegrūd lodi tīklā, tā nokrīt zemē, un tad tā jāmeklē peļķē, bāžot roku ūdenī gandrīz līdz elkonim. Griesti bija diezgan zemi, tāpēc, kad lēca ar kārti, bija jāuzmanās, lai tajos neieskrien. Lai varētu ieskrieties tāllēkšanai, vērām vaļā vārtus. Tomēr mums bija iespēja trenēties arī tad, kad ārā to vairs nevarēja darīt, bet ne visiem tajā laikā bija kaut vai tādi apstākļi,» atceras Kūla. Arī viņš piebilst, ka tā laika ziemas treniņi ir atmiņā ar regulāru nosalšanu, taču arī tam tika pāri un paveica visu nepieciešamo. Starp citu, zirgu stallis nosaukumu ieguva tieši no tā, ka tajā tika turēti zirgi. Ventspilī savulaik regulāri notika jāšanas sporta mači, bet manēža bija domāta zirgu turēšanai, kam bija arī attiecīgas sekas – arī topošajam olimpiskajam čempionam pēc zirgu mačiem bija jājauc ārā aizgaldi un jānes ārā dzīvnieku atstātie suvenīri.

Ledus halle Ventspilī bija kaut kas pavisam nebijis – slidošana un ripas dzenāšana pirms tam notika uz pāris brīvdabas laukumiem un arī dīķiem, bet tas viss, protams, bija atkarīgs no laika apstākļiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka pēc Ledus halles nodošanas 2000. gada novembrī tā vienā rāvienā kļuva par vienu no populārākajām atpūtas vietām Ventspilī. Vēl tikai būvējot Ledus halli, tika paziņots, ka tai jākalpo katram ventspilniekam, kurš grib vienkārši izslidoties, un tā tas arī bija. Pirmajos gados par ārkārtīgi pieprasītu izklaides vietu kļuva masu slidotava, uz kuru sākumā ļaudis stāvēja garās rindās un laicīgi aizsita slidu pāri nomā, jo citādi varēja arī palikt bešā. Protams, mobilizējās arī pilsētas un novada hokeja cienītāji, drīz vien noorganizējot Ventspils čempionātu un pēc tam arī hokeja klubu. Pa vakariem ripu dzenāja pašvaldības policijas darbinieki, dažādu pilsētas uzņēmumu un arī motokluba Rodeo pārstāvji. Pamazām visa veida slidošana kļuva arvien profesionālāka, Ventspilī uz treniņnometnēm ieradās dažādu valstu pārstāvji, tika organizēti pirmie Latvijas, Eiropas un pasaules čempionāti, kādus Olimpiskais centrs turpina uzņemt arī tagad. Turklāt ledus laukums tika pielāgots arī starptautisko maču prasībām. Ledus halle ir viena divām arēnām Latvijā, kurā var notikt starptautiskas sacensības šorttrekā, jo to atļauj ledus laukuma izmēri. Otra vieta ir Arēna Rīga.

Ledus arēnas kopējā platība ir 1970 m², un tajā ir tribīnes ar 942 skatītāju vietām. 2013. gadā notika vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuru laikā arī paplašināja ledus laukumu, lai uz tā joprojām varētu rīkot augstākā līmeņa mačus šorttrekā. Vieglatlētikas manēžā, kuras kopējā platība ir 8979 m², izbūvēti skrejceliņi ar virāžām, 60 m sprinta taisne, augstlēkšanas, tāllēkšanas un kārtslēkšanas sektori, tenisa laukums, diska un šķēpmešanas treniņu sektori. Manēžas skrejceļa segums atjaunots 2014. gadā, un tas ir ideāli piemērots tieši treniņiem. Manēžā ik dienas trenējas Ventspils sporta klubu pārstāvji un sporta skolas Spars audzēkņi, un tā piemērota arī pasākumu rīkošanai.

(Turpinājums sekos)

Šobrīd manēžā pietiek vietas gan dažādu vieglatlētikas grupu treniņiem, gan citu sporta veidu nodarbībām.

2000. gada novembrī Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ar šķēlienu pa vārtiem atklāj Ledus halli.

Kādā ne pārāk jaukā dienā slavenais zirgu stallis vienkārši neizturēja – iebruka tā jumts, tāpēc būvi nācās nojaukt.

Oktobrī iegādājies kādu no Olimpiskā centra Ventspils pakalpojumiem un saņem dāvanā vēl vienu tādu pašu bez maksas. Izklaidējies un sporto dubultā! Plašāka informācija par akcijas noteikumiem: www.ocventspils.lv