jaunumi

sports

Panākumu ceļš 20 gadu garumā

Par Olimpiskā centra Ventspils dzimšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad tika atklāta Basketbola halle, taču tās un arī visa centra tapšanai ir sava priekšvēsture.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā reizē ar valstiskās neatkarības atgūšanu nāca arī liela vēlme pierādīt sevi starptautiskā mērogā, tajā skaitā sportā. Savukārt reizē ar šo vēlmi nāca atskārsme, ka sportotāji un trenētāji mums tā kā būtu, bet ar bāzēm gan ir bēdīgi. Turklāt runa bija ne vien par bāzēm augstas klases profesionāļiem, bet arī vietām sportiskajām aktivitātēm katram aktīvā dzīvesveida piekritējam.

Ojārs Burkovskis, kurš 1988. gadā sāka strādāt par Ventspils Fiziskās kultūras un sporta komitejas vadītāju, bet vēlāk kļuva arī par Olimpiskā centra Ventspils pirmo direktoru, stāsta, ka situācija bijusi tuvu katastrofālai. Dažādi sporta veidi bija izmētāti pa dažādām, nebūt ne piemērotām zālēm: «Vēl pastāvēja sporta biedrība Daugava, kas saimniekoja stadionā, kurā vieglatlētiem bija tā saucamā manēža, kas patiesībā bija skārda šķūnis. Bokseri trenējās pašreizējā Vasarsvētku draudzes lūgšanu namā, vingrotājiem bija galīgi nepiemērotas telpas toreizējā vakara vidusskolā, cīkstoņi trenējās 6. vidusskolas pagrabstāvā. Bija skaidrs, ka kaut kas situācijas uzlabošanai jādara. Tad vēl bija iespējams tikt pie tā saucamajiem fokiem – Fizkuļturno ozdoroviteļnij kompļeks* –, ko lielās cīņās arī izcīnījām, taču, apskatoties, kas tas īsti ir, pilsētas galvas izlēma, ka tādu Ventspilij gan nevajag. Tā bija tāda standarta zāle, bet mums vajadzēja kaut ko nopietnāku.»

Uzreiz tika noformulēts, ka nepieciešams būvēt universālu zāli, ko varēs izmantot dažādu sporta veidu pārstāvji, un deviņdesmito gadu sākumā tādas meklējumos ventspilnieki devās pat ārvalstu braucienos. Un atrada. Somijā. Firma Lemminkainen piedāvāja tieši to, kas vajadzīgs – sporta halli ar centrālo zāli, ko var sadalīt trīs laukumos, kurai ir izbīdāmas tribīnes un kur zem viena jumta ir arī citas zāles. Tika nolemts, ka jaunā halle atradīsies pļavā, kur tagad ir tirdzniecības centrs Tobago, bet, kā var nojaust, būvniecība tā arī netika sākta. «Bija pirmā krīze, Ventspilij atņēma valūtu, tāpēc zāles celtniecību atcēla. Paraugoties uz to, kā Olimpiskais centrs izskatās tagad, jāsaka, ka laikam jau labi vien bija, jo halle tagad atrodas tiešām pareizajā vietā,» spriež Burkovskis. 1994. gadā, liekot domas kopā Ventspils mēram Aivaram Lembergam un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentam Vilnim Baltiņam, tika nodibināts pirmais Olimpiskais centrs Latvijā – Ventspils –, un tad arī beidzot varēja sākties reāli darbi. Un sākās viss ar vieglatlētikas sektoru savešanu kārtībā.

«Bija nepieciešams ne vien nomainīt segumu, bet arī paplašināt skrejceļu, jo tam bija tikai seši celiņi, bet vajadzēja izveidot astoņus. Tas nemaz nebija viegli, tāpat kā visa pārējā rekonstrukcija, jo vienmēr ir grūti izkustināt domu un iestāstīt, ka kaut kas ir jāmaina. Ja bija seši celiņi, nu kā tur var dabūt astoņus; ja te ir laterna, kā to var pārcelt? Vai visam pietiks vietas? Tagad, kad daudz kas jauns uzbūvēts, tas liekas normāli, bet tad tādi apjomi šķita gandrīz vai nereāli. Taču astoņi celiņi jau nozīmēja, ka varam rīkot jebkura ranga vieglatlētikas mačus, un mēs saņēmām atbalstu šādai rekonstrukcijai, jo Ventspilī vienmēr bijis tā, ka, ja kaut ko dara, tad dara nopietni,» stāsta ilggadējais vieglatlētikas treneris Māris Grīva.

Tikuši pie jauna skrejceļa un citiem vieglatlētikas sektoriem, ventspilnieki tūlīt sarīkoja Latvijas čempionātu, bet vien trīs gadus vēlāk Ventspils kļuva par Latvijas basketbola centru – beidzot tika uzbūvēta universālā halle, kurā vieta bija ne vien basketbolam, bet arī daudziem citiem sporta veidiem. «Saglabājām visas tās pašas idejas, kas bija, plānojot pirmo halli, tikai būvnieki jau bija citi un mainījās arī vieta. Tam laikam tas bija ļoti nopietns un atbildīgs projekts, bet būvniecība ritēja raiti un pēc grafika,» atceras Burkovskis, piebilstot, ka atklāšana 1997. gada 25. oktobrī gan gandrīz sanāca jautra. Vispirms bija vētra un no rīta pazuda elektrība, bet vēlāk sākās putenis, taču galu galā atklāšanas pasākums aizritēja labi, bet snigšana brīdī, kad tika griezta lentīte, kļuva vien par tādu kā pikantu akcentu.

Lai atbrīvotu vietu jaunajai hallei, stadiona teritorijā bija jānojauc citas ēkas, tajā skaitā arī vieglatlētu treniņu angārs. «Uz kādu laiku palikām bez ziemas treniņu vietas, lai gan par ļoti piemērotu to nosaukt nevarēja. Trenējāmies dažādās zālēs, bet es to uztvēru pavisam mierīgi. Nekad neesmu pārdzīvojis par to, ka kaut kas pazūd, jo zinu, ka vietā nāks kaut kas cits un būs vēl labāk. Olimpiskā centra attīstības plāni bija ļoti iespaidīgi, un pāris vecu ēku nedrīkstēja tiem traucēt,» atzīst Grīva.

Burkovskis atklāj, ka, jau būvējot pirmo halli, bija skaidrs, kā Olimpiskais centrs attīstīsies tālāk: «Pamatos bija skaidrs, kas vēl vajadzīgs un ko vēl būvēt. Plāni bija grandiozi, bet bija arī liela pārliecība, ka to visu var īstenot, lai gan bijām tikai sākumā. Paskatoties, kāds tagad ir Olimpiskais centrs, redzams, ka viss tiešām ir izdevies. Pie tā, kā centram šobrīd trūkst – 50 metru peldbaseina –, arī jau tiek strādāts.»

Visa centrālā kompleksa platība ir ap 10 hektāriem. Mūsdienu sporta bāzēs trenējas ap 1200 sporta skolas audzēkņu un 30 sporta klubi. Basketbola zāle ar kopējo platību ap 2000 m² ir aprīkota ar starpsienām, kas to sadala trīs sporta spēļu zālēs (18 x 36 m). Paceļot starpsienas, izveidojas galvenā arēna ar vairāk nekā 3000 skatītāju vietām. Zāles abos galos uzstādīti divi jauni Francijā ražoti 6 x 4 metrus lieli sporta spēļu tablo, kas būtībā ir videoekrāni un atbilst visaugstākajam FIBA prasību līmenim. 2014. gadā Basketbola zālē ieklāta jauna Kanādas kļavas dēļu grīda, šā gada nogalē notiks atlētikas zāles un pirts kompleksa pārbūve.

*no krievu val. – Fizkultūras un atveseļošanās komplekss

Turpinājums sekos!

Sniegotā 25. oktobra pusdienlaikā Basketbola halles atklāšanas lentīti griež Aivars Lembergs, bet viņam asistē Vilnis Baltiņš un tā laika premjerministrs Guntars Krasts.

Jaunie vieglatlēti gatavi startam uz sešu celiņu skrejceļa. Fonā vēl nerekonstruētais stadiona paviljons.

Basketbola halle šobrīd ir ļoti pierasta Olimpiskā centra Ventspils ainavas sastāvdaļa, taču daudz netrūka, lai tā tiktu uzbūvēta pavisam citur.

Oktobrī iegādājies kādu no Olimpiskā centra Ventspils pakalpojumiem un saņem dāvanā vēl vienu tādu pašu bez maksas. Izklaidējies un sporto dubultā! Plašāka informācija par akcijas noteikumiem: www.ocventspils.lv